Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rasa
rasa -as, s.; parasti vsk.
1.Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
PiemēriRīta rasa.
  • Rīta rasa.
  • Rasas lāses.
  • Sasalusi rasa.
  • Rasas mērītājs.
  • Notraukt rasu no ābeles zara.
  • Samērcēt kājas rasā.
  • Dārzā ir rasa, tā spīd ziedu kausos, tā samērcējusi smilgu smalkās bārkstis, un katra zāles stiebra galā dreb gaidošs piliens.
  • ..jutu auksto rasu, kas saldēja man kājas un reizēm, nejauši pieduroties kādam zaram, salija aiz apkakles.
  • ..tiklīdz saule uzkāpa virs meža galiem un nokrita rasa, tūdaļ uzradās dažādu sugu dunduri..
  • Loga tumšo stiklu pārklājusi sīka miglas rasa..
  • Kad gaiss sasniedzis šo temperatūru, tā saucamo rasas punktu, daļa ūdens tvaiku kondensējas un rodas sīki ūdens pilieniņi.
  • Laputs ķermenis izdala.. medus rasu, ar ko pārklājas plūmju augļi un lapas.
  • ..rīta debesis jau bija izdzērušas ne vien lēzeno ceļmallapu, bet arī dziļo rasas podiņu valgmi..
  • Kad atskatīsies, tad ieraudzīsi: bērns tavs kā vālodzēns no rasas poda ūdeni dzer.
Stabili vārdu savienojumiMedus rasa. Rasas podiņš (retāk pods).
1.1.pārn. Smalks, sīks lietus.
PiemēriKrasta alkšņos.. pakšķināja rasa. Tā mazgāja visu - lapas, zāli, zemu nolīkušās smilgas, taciņu, pa kuru gājām, mūsu sejas un rokas.
  • Krasta alkšņos.. pakšķināja rasa. Tā mazgāja visu - lapas, zāli, zemu nolīkušās smilgas, taciņu, pa kuru gājām, mūsu sejas un rokas.
  • Viegla rasas migla nokārās pār visu ciemu.
  • ..uz svina pelēko jūru nepārtraukti drūzmējās zemi lietus mākoņi, smidzinādami vēsu rasu.
1.2.pārn. Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
PiemēriPierē drīz jau iemetās pirmā sviedru rasa.
  • Pierē drīz jau iemetās pirmā sviedru rasa.
  • Pa zemi šodien saule staigā, Un man starp skropstām rasa viz.
Avoti: 6-2. sējums