slīkšņa
slīkšņa -as, s.
1.Staigna, slapja, purvaina vieta.
PiemēriPa dubļainiem purva ceļiem viņš bija gājis uz kādu meža ciemu. Visapkārt plētās slīkšņa, zeme līgojās zem kājām, ap nodzeltējušiem ciņiem burbuļoja purva dubļi.
- Pa dubļainiem purva ceļiem viņš bija gājis uz kādu meža ciemu. Visapkārt plētās slīkšņa, zeme līgojās zem kājām, ap nodzeltējušiem ciņiem burbuļoja purva dubļi.
- Ejot pa krēslu un miglu, iekuļamies tādā slīkšņā, ka ne uz priekšu tikt, ne atpakaļ, ne vairs ceļa, ne takas, mirguļoja vienīgi akači.
- ..Ernests nāk pavadīt meiteni pār slīkšņām.. Zem kājām šļakst ūdens, ciņi iegrimst zem soļiem un atkal paceļas.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriKā Anna, tā Kulmanis un Dzilna ir apkārtējās slīkšņas aizrauti cilvēki.., jo viņi neredz tālāk par paša gluži personiskajām interesēm kaut kā tikt pie vieglākas dzīves.
- Kā Anna, tā Kulmanis un Dzilna ir apkārtējās slīkšņas aizrauti cilvēki.., jo viņi neredz tālāk par paša gluži personiskajām interesēm kaut kā tikt pie vieglākas dzīves.
2.Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
PiemēriTādos aizaugušos ezeros, kuros ir maz peldošu slīkšņu, pīļu ligzdošanas apstākļus var uzlabot..
- Tādos aizaugušos ezeros, kuros ir maz peldošu slīkšņu, pīļu ligzdošanas apstākļus var uzlabot..
- ..[ezera] krastā ļoti seklās, dūņainās vietās aug vārnkājas, puplakši.. Šie augi ļoti bieži izveido nestabilu augu klājienu, ko sauc par slīkšņu.
- ..tālāk ceļa nav: priekšā metrus trīsdesmit plata slīkšņa, tās abos krastos mēms un neizbrienams biezoknis.
Avoti: 7-1. sējums