Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kuģot
kuģot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
PiemēriBez pieredzējuša loča.. piekrastes ūdeņos bīstami kuģot: fārvaters ļoti šaurs, vietām izlocīts..
1.1.pārn.; hum. Peldēt.
PiemēriViss [pīļu] pulks, galvas grozīdams, sirsnīgi kuģoja man pa priekšu..
2.Strādāt par kuģa komandas locekli.
PiemēriKapteiņa vecākais palīgs.. kuģo jau septīto gadu.
Avoti: 4. sējums