kuģot
kuģot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
PiemēriBez pieredzējuša loča.. piekrastes ūdeņos bīstami kuģot: fārvaters ļoti šaurs, vietām izlocīts..
- Bez pieredzējuša loča.. piekrastes ūdeņos bīstami kuģot: fārvaters ļoti šaurs, vietām izlocīts..
- Kuģojot pa Melno jūru, iekļuvām vētrā. Mūs krietni pašūpoja.
- pārn. ..mēs.. uzlēcām uz kāda ledus gabala un kuģojām.
1.1.pārn.; hum. Peldēt.
PiemēriViss [pīļu] pulks, galvas grozīdams, sirsnīgi kuģoja man pa priekšu..
- Viss [pīļu] pulks, galvas grozīdams, sirsnīgi kuģoja man pa priekšu..
- ..kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām [strautā] lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
2.Strādāt par kuģa komandas locekli.
PiemēriKapteiņa vecākais palīgs.. kuģo jau septīto gadu.
- Kapteiņa vecākais palīgs.. kuģo jau septīto gadu.
- Cilvēkam, kas visu savu mūžu kuģojis, nav viegli noenkuroties krastā.
Avoti: 4. sējums