Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pietece
pietece -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → pietecēt.
PiemēriUpes pietece.
2.Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
Avoti: 6-2. sējums