pietece
pietece -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → pietecēt.
PiemēriUpes pietece.
- Upes pietece.
- Rīgas jūras līcī sakarā ar tā nelielo dziļumu un intensīvo saldūdens pieteci sāļums ir vēl mazāks nekā Baltijas jūrā.
- ..atsūknēt atļauts tikai tos ezerus, kuru dabiskā pietece nodrošina ūdens līmeņa atjaunošanos viena gada laikā.
- Attīstoties aterosklerozei, sirds vainagartērijas sašaurinās un tādējādi tiek kavēta asiņu pietece sirds muskulim.
2.Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
Avoti: 6-2. sējums