sarma
sarma -as, s.
1.Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
PiemēriGraudainā sarma.
- Graudainā sarma.
- Kristāliskā sarma.
- Migla cēlās no purviem un sasala baltā sarmā koku zaros.
- Tādu sarmu, kāda bija nesen, meži nepieredz katru gadu.
1.1.pārn. Sirmums.
PiemēriAcis raudzījās moži un dzīvi; īsajos, biezajos matos tikko varēja pamanīt sarmu.
- Acis raudzījās moži un dzīvi; īsajos, biezajos matos tikko varēja pamanīt sarmu.
- Lai spētu vērtējoši paraudzīties uz sevi, dvēselē jāsakrāj nostaigātu jūdžu daudzums, matos sarma.
- Pat tad, ja matos jau sarma, Ir dvēsele jauna mums..
1.2.pareti Uzsalne.
Piemēri..uz zemes ēnainās vietās vēl turas sarma.
- ..uz zemes ēnainās vietās vēl turas sarma.
Avoti: 7-1. sējums