sarkt
sarkt sarkstu, sarksti, sarkst, pag. sarku; intrans.
1.Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
PiemēriMeitene bieži sarkst.
1.1.pārn. Sārtoties (par augiem, to daļām).
PiemēriVizēja saulaina rudens diena. Koki sarka un dzeltēja.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
PiemēriLiels un svinīgs aug aiz mežiem rīts. Galotnes drīz eglei sarks un priedei..
1.3.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
Piemēri..pirmajā skolas dienā viss vasaras krāšņums izkāpj no dārziem un sagulst bērnu rokās. Zeltojas dālijas, sarkst asteres, kvēlo neļķes.
Avoti: 7-1. sējums