Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarma
sarma -as, s.
1.Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
PiemēriGraudainā sarma.
1.1.pārn. Sirmums.
PiemēriAcis raudzījās moži un dzīvi; īsajos, biezajos matos tikko varēja pamanīt sarmu.
1.2.pareti Uzsalne.
Piemēri..uz zemes ēnainās vietās vēl turas sarma.
Avoti: 7-1. sējums