Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarmains
sarmains -ais; s. -a, -ā
sarmaini apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sarmu. Tāds, kur ir sarma.
PiemēriSarmaini zari.
1.1.Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
PiemēriSarmainos rītos vai pēc puteņa visas palejas sastingst sirmos viļņos..
Avoti: 7-1. sējums