Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sirmums
sirmums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sirms1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
PiemēriGadās arī, ka, slēpjot sirmumu, klientes grib krāsot matus..
  • Gadās arī, ka, slēpjot sirmumu, klientes grib krāsot matus..
  • Sirmums ne katrreiz ir vecuma pazīme. Daudziem līdz pensijas gadiem saglabājas dabiskā matu krāsa, citi nosirmo jauni..
  • Jaunā sejā nāves pelēks blāvums. Deniņos un pierē Sirmums kāpis.
2.Vispārināta īpašība → sirms2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBrieža sirmums.
  • Brieža sirmums.
  • pārn. Ne tikai rīti, arī dienas ir aukstas, un salnas sirmums turas uz pļavām līdz pusdienai.
3.Ļoti liels vecums.
Piemēri..vecaistēvs, kādreiz būdams slavens plostnieks,.. arī baltā sirmumā bija saglabājis mīlestību pret ūdeņiem..
  • ..vecaistēvs, kādreiz būdams slavens plostnieks,.. arī baltā sirmumā bija saglabājis mīlestību pret ūdeņiem..
Avoti: 7-1. sējums