neaizsalstošs
neaizsalstošs -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → aizsalt.
2.Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
PiemēriNeaizsalstošs ezers.
- Neaizsalstošs ezers.
- Neaizsalstoša upe.
- Sie putni [ķīri] pārziemo visu Eiropas jūru krastos, kā arī.. upēs un ezeros, kur vien sastopami ziemā neaizsalstoši ūdeņi.
- ..meža pīles labprāt pavada ziemu dzimtajās vietās. Tās īpaši saista neaizsalstošās ūdenskrātuves pie elektrostacijām.
- Tagad [ziemā] puse no flotes kuģiem pārcēlusies uz Baltijas jūras un Melnās jūras neaizsalstošajām ostām.
Stabili vārdu savienojumiNeaizsalstoša osta.
- Neaizsalstoša osta — Osta, kura visu gadu iespējama navigācija.
Avoti: 5. sējums