neaicināts
neaicināts -ais; s. -a, -ā
neaicināti apst.
1.Nol. divd. → aicināt.
2.Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma. Tāds, kas ierodas (kur) bez aicinājuma.
PiemēriNeaicināts palīgs.
- Neaicināts palīgs.
- Neaicināti viesi.
- ..kad draugi bija nosēdušies kabineta dziļajos krēslos, viņa neaicināta nolika uz galda paplāti ar glāzēm..
- Rītos viņš kādreiz grozījās pa istabu, kādu sevišķi svarīgu.. mantu meklēdams; Aina neaicināta pienāca klāt, pasniedza vajadzīgo.
- pārn. Minka neaicināts iztecēja līdz.
Avoti: 5. sējums