aicināt
aicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
PiemēriAicināt ciemā.
- Aicināt ciemā.
- Aicināt pie galda.
- Aicināt palīgā.
- Aicināt atpūsties.
- Aicināt uz sapulci.
- Aicināt sev līdzi.
- "Ienāciet, lūdzu!" aicina Dagmāra [viešņu]..
- "Panāc šurp!".. [meistars] aicināja pie sevis audēju..
- pārn. ..iedūdojas meža balodītis, tas sauc un aicina draugu.
- pārn. ..bija jau noskanējis zvans, kas aicināja stundā..
1.1.Saukt, mudināt.
PiemēriAicināt uz cīņu.
- Aicināt uz cīņu.
- Aicināt būt modriem.
- Komunistu partija aicina visus godīgus darba rūķus, kam rūp savas tautas labāka nākotne, revolucionāro cīnītāju rindās.
- "Nost baronus un muižkungus!" aicināja no Cēsīm atbraukušais revolucionārs..
2.parasti 3. pers. Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriJūra šalca pretī jau pa gabalu un aicināja atveldzēties..
- Jūra šalca pretī jau pa gabalu un aicināja atveldzēties..
- Vasara aicināt aicina uz mežiem ogotājus, sēņotājus, izbraukumos dodas ekskursanti un tūristi.
- sal. Šeit ceļš šķiet brīdi kavējamies, it kā aicinādams: paveries apkārt, ielūkojies un priecājies par savas dzimtenes skaistumu..
Avoti: 1. sējums