ai
ai izsauk.
1.Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
PiemēriAi, cik gan Latvijas zeme ir jauka!
- Ai, cik gan Latvijas zeme ir jauka!
- Ozoli, ozoli! Ai, cik stalti, cik kupli! Annele vēl tādus kokus nebij redzējusi.
- Ai, ko tēvs te izracis!
- Ai, pieplakt zālei, atlaisties tajā..
2.Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
PiemēriTur [upmalā] var arī tā nosaldēt kājas, ka.. pirksti siltās tūbās zem sola - ai! - kā sāp pat dziedāšanas un zīmēšanas stundās!
- Tur [upmalā] var arī tā nosaldēt kājas, ka.. pirksti siltās tūbās zem sola - ai! - kā sāp pat dziedāšanas un zīmēšanas stundās!
- Ai, kāpēc gan piepeši sažņaudzas krūts?
- ..Ai, kur baigi vēja vilki kauc!
3.Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
PiemēriAi padomju saule, kas tāls bij, ir tuvu, Ar tevi es mājas un pasauli guvu.
- Ai padomju saule, kas tāls bij, ir tuvu, Ar tevi es mājas un pasauli guvu.
- Ai Mirdza, kaut tu būtu redzējusi, kādus brīnišķīgus puišus izaudzināja fronte!
- Ai darbiņi, ai darbiņi, Bez darbiņa nevarēju: Darbiņš man prieku deva, Pilnu klēti labībiņas.
Avoti: 1. sējums