aidā
aidā [aiˈdā] izsauk.
Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
PiemēriBet Vilis, neprātīgais, piebrauc ar zirgu... "Nu, aidā! Es tev parādīšu savu zemi Jaungada naktī, savas mājas."
- Bet Vilis, neprātīgais, piebrauc ar zirgu... "Nu, aidā! Es tev parādīšu savu zemi Jaungada naktī, savas mājas."
- ..[gans] izskrēja no robežsargu mītnes un uzlēca Zibenim [zirgam] mugurā.. "Aidā!" viņš iekliedzās un pēc dažām minūtēm pazuda sargkareivja skatienam.
- No visām teltīm kā strazdi spurdz laukā zēni un meitenes. Un, aidā, uz upīti!
Avoti: 1. sējums