skaloties
skaloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Refl. → skalot1. Tikt skalotam.
PiemēriVeļa labi skalojas.
- Veļa labi skalojas.
- Zēns skalojas.
- ..pats galvenais man visu mūžu ir bijis ūdens. Bez tā nevaru. Mazgājos, skalojos, rīvējos ar vēsu ūdeni katru rītu un vakaru.
- ..viņš vannas istabā ilgi skalojās ar aukstu ūdeni..
- pārn. Ievas savā kuplumā ir tā izpletušās, ka apakšējie zari skalojas straumē.
3.parasti 3. pers. Tikt skalotam (4).
PiemēriKrasti skalojas.
- Krasti skalojas.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
PiemēriAugstie logi pretējā sienā bija izsisti, un no tirdzniecības kanāla, kas skalojās tepat soļus desmit aiz laivu piestātnes dēļiem, ieplūda dzestra ūdeņu dvesma..
- Augstie logi pretējā sienā bija izsisti, un no tirdzniecības kanāla, kas skalojās tepat soļus desmit aiz laivu piestātnes dēļiem, ieplūda dzestra ūdeņu dvesma..
- ..pūta drēgns vējš, svaidīdams Rīgas ielās lietus pilienus. Daugava zem tiltiem skalojās zili pelēka.
- ..sensenos laikos šeit skalojusies jūra..
- pārn. Apakšā [zem loga] zvanīga un dārdoša skalojās viena no Rīgas galvenajām ielām.
4.1.Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
Piemēri..gruži un zāles krūmu galotnēs rādīja vēl, cik [plūdos], augstu bij plūduši un skalojušies dzeltenie ūdeņi.
- ..gruži un zāles krūmu galotnēs rādīja vēl, cik [plūdos], augstu bij plūduši un skalojušies dzeltenie ūdeņi.
- Cēlās viļņi, skalojās gar bortiem un pārvērtās ledus garozā, kas kļuva arvien biezāka.
- ..pāri Rīgai skalojās lietus šaltis..
- pārn. Pār Arrīgas jumtiem plīvoja blāzma, sarkaniem vilnīšiem skalodamās gar neapgaismoto logu stikliem.
4.2.Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
PiemēriPudelē skalojas šķidrums.
- Pudelē skalojas šķidrums.
Avoti: 7-1. sējums