Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skaloties
skaloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Refl. → skalot1. Tikt skalotam.
PiemēriVeļa labi skalojas.
2.parasti 3. pers. Refl. → skalot3. Tikt skalotam.
PiemēriZelts skalojas.
3.parasti 3. pers. Tikt skalotam (4).
PiemēriKrasti skalojas.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
PiemēriAugstie logi pretējā sienā bija izsisti, un no tirdzniecības kanāla, kas skalojās tepat soļus desmit aiz laivu piestātnes dēļiem, ieplūda dzestra ūdeņu dvesma..
4.1.Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
Piemēri..gruži un zāles krūmu galotnēs rādīja vēl, cik [plūdos], augstu bij plūduši un skalojušies dzeltenie ūdeņi.
4.2.Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
PiemēriPudelē skalojas šķidrums.
Avoti: 7-1. sējums