velga
velga -as, s.; parasti vsk.
Valgme. Arī ūdens (ūdenstilpē).
PiemēriDrēgni dvašo zeme, aukstu velgas tvaiku pilns veļu laika gaiss..
- Drēgni dvašo zeme, aukstu velgas tvaiku pilns veļu laika gaiss..
- Ikviens būs rāmā vasaras dienā noraudzījies ezera, upes vai dīķa dziļumā. Kad viņš kaut mirkli tur būs skatījies, viņu aizgrābs velga atstaroto lietu skaistums..
- Mairai neapnīk klausīties ūdens balsīs, un viņas rokām neapnīk glaust vēso velgu, kas maigāka vēl nekā bērna vaidziņš.
Avoti: 8. sējums