velēt
velēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
PiemēriSenāk izmazgātus kreklus velēja ar koka vāli.
1.1.intrans.
PiemēriŪdens malā kāda sieviete velē. Ap viņu kaudžu kaudzēm sakrauti slapji veļas gabali.
2.sar. Sist, dauzīt.
PiemēriTautu dēls.. velē savu kumeliņu.
2.1.intrans.
PiemēriSkaļi un jautri velēja ar vālīti mājās saucēja: viņas vālītes skaņas plūda pāri norām un pāri ezeram un sasniedza ganāmo pulku, kas tūliņ sāka kustēties.
Avoti: 8. sējums