velētava
velētava -as, s.
Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
PiemēriZiemā veļas mazgāšana notiek telpā, bet vasarā vanna tiek izripināta ārā, kur iznes arī velētavu.
- Ziemā veļas mazgāšana notiek telpā, bet vasarā vanna tiek izripināta ārā, kur iznes arī velētavu.
- «Vai tas ir redzēts, ka atļaun [atļauj] bērniem tādu vaļu.. aizlaist pa upi velētavas.»
- sal. Lasta [ķēve] arī gana rāma un spēcīga, bet viņa rauj kampaņveidīgi: sākumā pusskriešus, tad atkal stāv kā velētava ar zemē ieaugušām kājām.
Avoti: 8. sējums