Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ienirt
ienirt -nirstu, -nirsti, -nirst, pag. -niru; intrans.
1.Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
PiemēriUģis ar visām drēbēm ielēca Ziedupē un palīda zem ūdens. Kad pietrūka elpas, pabāza galvu, iekampa gaisu un ienira atkal.
1.1.Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
PiemēriIenirt ar batiskafu.
1.2.Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
PiemēriOkeānā ir pavisam citi dziļumi, un zemūdene tur var ienirt, nebaidoties sēkļu, kā tas ir Baltijas jūrā.
1.3.Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
PiemēriĀtri nometu sasvīdušās drānas un ienirstu vēsajā straumē.
2.Ievirzīties (kur dziļi iekšā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
Piemēri..mēs ienirstam apakšzemē un izbraucam visu Maskavu..
2.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriPa laikam vilciens ienirst tuneļos, kas uz īsu bridi aizsedz skatam dabas krāšņumu.
Avoti: 3. sējums