uzvērpt
uzvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzvērpt spolei vēl vienu kārtu.
- Uzvērpt spolei vēl vienu kārtu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriŠņācošā, sēcošā [aļņa] elpa vēsajā gaisā uzvērpa garaiņu mutuļus.
- Šņācošā, sēcošā [aļņa] elpa vēsajā gaisā uzvērpa garaiņu mutuļus.
- Vējš uzvērpa dūmus līdz priežu viducim.
Avoti: 8. sējums