valks2
valks [val̂ks] -a, v.; apv.
Strauts, neliela ūdenstece.
PiemēriIevalts brien mitrā meža stūrī, kam cauri sūcas melns avota valks.
- Ievalts brien mitrā meža stūrī, kam cauri sūcas melns avota valks.
- Māris.. aizstaigā līdz valkam, kurš tagad vasarā ir gandrīz izsusējis, tikai pašā dibenā vēl jaužas ūdens..
- Viņas.. gāja pāri valkam pa iztrupējušu tiltiņu. Pašā valka krastā kā sarkanas lāses spīgoja ogas bebru-kārkliņu krūmā..
Avoti: 8. sējums