kustēties
kustēties kustos, kusties, kustas, pag. kustējos; refl.
1.Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) — par dzīvām būtnēm.
PiemēriSalums piecēlās no gultas malas, uz kuras bija sēdējis, un devās uz durvju pusi. Viņam vajadzēja kustēties, kaut vai iziet gaitenī, pastaigāt, tikai ne sēdēt.
Stabili vārdu savienojumiKustas (arī iet) kā adata (arī kā mazā adatiņa).
1.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriRokas kustas veikli.
1.2.Strādāt, darboties.
PiemēriLaukos šur tur kustējās ļaudis: steidzās apsēt un apkopt tīrumus..
1.3.savienojumā ar «pasaulē» Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
Piemēri..Dārta.. kā jau šuvēja.. daudz pasaulē kustējusies un tādēļ šo to saprot no smalkiem paradumiem un tikumiem.
2.parasti 3. pers. Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) — piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
PiemēriRati kustas uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiLedus sāk kustēties.
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
PiemēriStabs kustas.
2.2.Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
PiemēriŪdens sāk kustēties.
2.3.Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) — piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
PiemēriNeitroni kustas ar dažādu ātrumu.
2.4.Darboties (par mehānismiem).
Piemēri..Andrīva pulkstenis pats no sevis sācis kustēties un bez tam vēl jauki spēlēt.
2.5.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLai cik naski strādāja viņi trīs.., laiks tomēr kustējās ātrāk uz priekšu nekā viņu rokas.
Avoti: 4. sējums