kustīgs
kustīgs -ais; s. -a, -ā
kustīgi apst.
1.Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
Piemēri..Vintiņš bija pārāk kustīgs vīrs, lai ilgu laiku uz vietas nosēdētu.
- ..Vintiņš bija pārāk kustīgs vīrs, lai ilgu laiku uz vietas nosēdētu.
- Mazs bērns ir ļoti kustīgs, atrasties vienā un tai pašā stāvoklī viņam ir pārlieku grūti..
- Nelija atcerējās savu māti drusku salīkušu, rupjā priekšautā, bet arvien kustīgu, arvien viņa kaut ko darīja.
1.1.Tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriViņa [aktrise] runā viegli, un arī rokas, tik kustīgas un graciozas, allaž piedalās čalojošā sarunā ar bezbēdīgiem žestiem..
- Viņa [aktrise] runā viegli, un arī rokas, tik kustīgas un graciozas, allaž piedalās čalojošā sarunā ar bezbēdīgiem žestiem..
- Cilvēka sejas vaibsti ir neparasti kustīgi, viena un tā pati seja spēj attēlot vissarežģītāko jūtu gammu.
- Ķirzakveidīgiem rāpuļiem raksturīgi kustīgi acu plakstiņi.
2.Tāds, kas atrodas kustībā (2).
PiemēriPēdējā pārbaudes dienā, kad notika šaušana pa kustīgiem mērķiem, šautuvē ieradās divīzijas komandieris..
- Pēdējā pārbaudes dienā, kad notika šaušana pa kustīgiem mērķiem, šautuvē ieradās divīzijas komandieris..
- Ilga pieiet pie dambja, paraugās lejā, satrūkstas, cik augstu uzkāpusi upe, kļuvusi kustīga, nemiera pilna.
- Mākoņi nekad nevar norimt.. Viņi ir mainīgi, kustīgi, rotaļīgi..
Avoti: 4. sējums