kust | LLVV

kust¹

kust kūstu, kusti, kūst, pag. kusu; intrans.

1.parasti 3. pers. Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.

PiemēriLedus kūst saulē.

Ledus kūst saulē.
Tauki kūst uz karstas pannas.
Laiks kļuva aizvien siltāks. Sniegs kusa acīm redzot, un lauku ceļi pārvērtās dubļu jūrā.
..strauji tuvojās pavasaris. Aiz loga, saules staros dzirkstīdamas, kusa zilganās lāstekas.

1.1.Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).

Piemēri..pavasara novakares skurbinoši smaržoja pēc kūstošas zemes un asnu nemiera..

1.2.Degot kļūt mazākam (par sveci).

Piemēri..tā ir svece, kas galvgalī kūst, tavā galvgalī, ne kaut kur vispār vairs...

1.3.pārn. Kļūt nesaskatāmam. Arī gaist.

PiemēriGuļu zālē un mākoņos skatos. Vieglie apveidi mainās un kūst.

Guļu zālē un mākoņos skatos. Vieglie apveidi mainās un kūst.
Ap mani klusums izklāj klaju telpu; Kā viegla migla saulē - mākons [mākonis] kūst, Un augšā zila debess aiztur elpu.

1.4.pārn. Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).

Piemēri«..kapeiku es dabūju labu, bet kūst tā nauda tikpat kā sniegs...»

1.5.pārn. Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).

PiemēriPiestātnes vietā stāvēja prāvs bariņš cilvēku, bet šis bariņš pamazām kusa, jo mašīnas nāca un aizbrauca, gaidītājus paņemdamas līdzi.

Piestātnes vietā stāvēja prāvs bariņš cilvēku, bet šis bariņš pamazām kusa, jo mašīnas nāca un aizbrauca, gaidītājus paņemdamas līdzi.
Rinda, liekas, kūst pārāk gausi. Meiteni nomāc rūpes: kaut tikai neizpārdotu visas [teātra] biļetes un beidzot nav jāpaliek tukšā...
..ložu krusā, uguns jūrā un nāvīgo šķembu lietū bataljons kusa kā sniegs pavasarī. Kritušos karavīrus apraka turpat..

1.6.pārn. Zust (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).

PiemēriViņš nomierinājās, atslāba nervozais sasprindzinājums, istabu siltumā kusa aizvainojumi, ķildas ar brāli, atgriezās miers..

Viņš nomierinājās, atslāba nervozais sasprindzinājums, istabu siltumā kusa aizvainojumi, ķildas ar brāli, atgriezās miers..

2.parasti 3. pers. Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).

PiemēriCukurs kūst mutē.

3.Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.

Piemēri..viņa bij neparasti laipna pret vīru un runīga. Tas gluži vai kusa no negaidītas laimes.

..viņa bij neparasti laipna pret vīru un runīga. Tas gluži vai kusa no negaidītas laimes.
..Reinis vai kusa aiz laipnības un nevarēja vien noslavēt manu čaklumu un iznesību.

3.1.Par acīm, skatienu, balsi.

PiemēriGailis klausījās sievas saldi kūstošajā balsī un saprata, ka nu laikam kāda vērtīga dāvana atnesta.

Gailis klausījās sievas saldi kūstošajā balsī un saprata, ka nu laikam kāda vērtīga dāvana atnesta.

Stabili vārdu savienojumi(Vai) kūst uz mēles (arī mutē). Mēle (vai) kūst. Sirds (vai) kūst.

(Vai) kūst uz mēles (arī mutē) — Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Mēle (vai) kūst — Saka, ja kas ļoti garšo.
Sirds (vai) kūst — Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.

Avoti: 4. sējums