kust1
kust kūstu, kusti, kūst, pag. kusu; intrans.
1.parasti 3. pers. Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
PiemēriLedus kūst saulē.
1.1.Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
Piemēri..pavasara novakares skurbinoši smaržoja pēc kūstošas zemes un asnu nemiera..
1.2.Degot kļūt mazākam (par sveci).
Piemēri..tā ir svece, kas galvgalī kūst, tavā galvgalī, ne kaut kur vispār vairs...
1.3.pārn. Kļūt nesaskatāmam. Arī gaist.
PiemēriGuļu zālē un mākoņos skatos. Vieglie apveidi mainās un kūst.
1.4.pārn. Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
Piemēri«..kapeiku es dabūju labu, bet kūst tā nauda tikpat kā sniegs...»
1.5.pārn. Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
PiemēriPiestātnes vietā stāvēja prāvs bariņš cilvēku, bet šis bariņš pamazām kusa, jo mašīnas nāca un aizbrauca, gaidītājus paņemdamas līdzi.
1.6.pārn. Zust (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriViņš nomierinājās, atslāba nervozais sasprindzinājums, istabu siltumā kusa aizvainojumi, ķildas ar brāli, atgriezās miers..
2.parasti 3. pers. Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
PiemēriCukurs kūst mutē.
3.Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
Piemēri..viņa bij neparasti laipna pret vīru un runīga. Tas gluži vai kusa no negaidītas laimes.
3.1.Par acīm, skatienu, balsi.
PiemēriGailis klausījās sievas saldi kūstošajā balsī un saprata, ka nu laikam kāda vērtīga dāvana atnesta.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) kūst uz mēles (arī mutē). Mēle (vai) kūst. Sirds (vai) kūst.
Avoti: 4. sējums