kustēt
kustēt kustu, kusti, kust, pag. kustēju; intrans.
1.Kustēties1.
PiemēriViņš nepavisam necentās pielāgoties Birutas žiglajam solim, nē, viņš tikko kustēja.
- Viņš nepavisam necentās pielāgoties Birutas žiglajam solim, nē, viņš tikko kustēja.
- Šoseja mirdz blāvi, un tālumā pa to kust cilvēku bariņš.
- Viņam tīk iegriezties mazo upīšu krastmalās, kur zem kārklu cera augusta pievakarē sāk kustēt vēži.
- «Jūs staigājat un apbrīnojat vecas dzirnavas, bet man visu rītu, visu dienu bija jākust kā ūdenszālei.»
Stabili vārdu savienojumiKust (arī kustas) kā ūdenszāle.
- Kust (arī kustas) kā ūdenszāle — Saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
1.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriViņš it kā sastingst, vaigos kust muskuļi, roku pirksti savelkas un atlaižas zem jaunā uzvalka piedurknēm..
- Viņš it kā sastingst, vaigos kust muskuļi, roku pirksti savelkas un atlaižas zem jaunā uzvalka piedurknēm..
- Suns pieplok pie zemes, uzliek purnu uz ķepām un raugās augšup lūdzēja acīm, tikai pats astes galiņš kust kā pele.
Stabili vārdu savienojumiAusis kust.
- Ausis kust idioma — Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
1.2.Strādāt, darboties.
PiemēriPar māju un mājas darbiem nav vairs nekādas gādāšanas, lai saime kust vai nekust..
- Par māju un mājas darbiem nav vairs nekādas gādāšanas, lai saime kust vai nekust..
2.parasti 3. pers. Kustēties2.
Piemēri..labības kombains.. un citi lauku tehnikas milzeņi nevar kustēt bez degvielas sūkņiem..
- ..labības kombains.. un citi lauku tehnikas milzeņi nevar kustēt bez degvielas sūkņiem..
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
PiemēriVējā kust koku zari.
- Vējā kust koku zari.
- [Strauta] apakšā kust zāles, aizpeld sīks knislis - zivtiņa vai kukainis - aizzib un pazūd.
- Bērzos ne pūsmas, ne vēsmas. Ne lapa kust, ne smilga līgojas.
2.2.Plūst (kādā virzienā) – par šķidrumu.
PiemēriKad strazdi dzied un purvos vardes kurkst, tad iesāk arī koku dzīslās kustēt saldās asinis.
- Kad strazdi dzied un purvos vardes kurkst, tad iesāk arī koku dzīslās kustēt saldās asinis.
Avoti: 4. sējums