Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kustēties
kustēties kustos, kusties, kustas, pag. kustējos; refl.
1.Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) – par dzīvām būtnēm.
PiemēriSalums piecēlās no gultas malas, uz kuras bija sēdējis, un devās uz durvju pusi. Viņam vajadzēja kustēties, kaut vai iziet gaitenī, pastaigāt, tikai ne sēdēt.
  • Salums piecēlās no gultas malas, uz kuras bija sēdējis, un devās uz durvju pusi. Viņam vajadzēja kustēties, kaut vai iziet gaitenī, pastaigāt, tikai ne sēdēt.
  • Skaistām, vijīgām kustībām Atija paslīdēja gar dīvānu.. Viņa visu laiku gandrīz bez pārtraukuma rosījās, kustējās un kaut ko darīja..
  • Ķirzakas un čūskas parasti kustas diezgan lēni, bet medījot un briesmu brīžos spēj pārvietoties zibenīgā ātrumā.
  • Es neredzēju, kad māte rītos cēlās, un neredzēju, kad viņa vakaros devās pie miera, bet visu dienas cēlienu viņa kustējās kā ūdens zāle.
Stabili vārdu savienojumiKustas (arī iet) kā adata (arī kā mazā adatiņa).
1.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriRokas kustas veikli.
  • Rokas kustas veikli.
  • ..vīrietis pastāvīgi kustējās: te vilka no kabatas pulksteni.., te atgāzās krēslā, te atkal izstiepa uz priekšu galvu, it kā ošņājot gaisu.
  • Runīgā večuka lūpas tā vien kustējās, bet arī rokas nepalika mierā.
1.2.Strādāt, darboties.
PiemēriLaukos šur tur kustējās ļaudis: steidzās apsēt un apkopt tīrumus..
  • Laukos šur tur kustējās ļaudis: steidzās apsēt un apkopt tīrumus..
  • Visur laukos čakli kustējās pļāvēji.
1.3.savienojumā ar «pasaulē» Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
Piemēri..Dārta.. kā jau šuvēja.. daudz pasaulē kustējusies un tādēļ šo to saprot no smalkiem paradumiem un tikumiem.
  • ..Dārta.. kā jau šuvēja.. daudz pasaulē kustējusies un tādēļ šo to saprot no smalkiem paradumiem un tikumiem.
2.parasti 3. pers. Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) – piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
PiemēriRati kustas uz priekšu.
  • Rati kustas uz priekšu.
  • Vilciens sāk kustēties.
  • ..Arvīdam šķita, ka uz pelēkā asfalta stāv trīs laimīgi cilvēki, un, slēpdams savu prieku, viņš skriešus ielēca tramvajā, kas jau kustējās.
  • Jaunais aparāts pēc izskata atgādina helikopteru un spēj ne tikai ūdenī kustēties visos virzienos, bet arī nekustīgi stāvēt kādā vietā virs jūras dibena.
  • Grīva: Kuru katru brīdi ledus var sākt kustēties..
Stabili vārdu savienojumiLedus sāk kustēties.
  • Ledus sāk kustēties idioma — Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
PiemēriStabs kustas.
  • Stabs kustas.
  • Mehānisma ass kustējās.
  • Svārsts kustas vienmērīgi.
  • Lēnajā vējiņā tikko kustas bērzu lokanie zari.
  • Laukā ābele mazliet kustējās, un cauri aizkaram šķita, ka tur kāds, paliekdamies gan uz vienu, gan uz otru pusi, pūlas ielūkoties logā.
2.2.Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
PiemēriŪdens sāk kustēties.
  • Ūdens sāk kustēties.
  • Jūra pa nakti bija sākusi pamatīgi kustēties, balti viļņi krākdami un šļakstēdami vēlās uz salu.
2.3.Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) – piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
PiemēriNeitroni kustas ar dažādu ātrumu.
  • Neitroni kustas ar dažādu ātrumu.
2.4.Darboties (par mehānismiem).
Piemēri..Andrīva pulkstenis pats no sevis sācis kustēties un bez tam vēl jauki spēlēt.
  • ..Andrīva pulkstenis pats no sevis sācis kustēties un bez tam vēl jauki spēlēt.
2.5.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLai cik naski strādāja viņi trīs.., laiks tomēr kustējās ātrāk uz priekšu nekā viņu rokas.
  • Lai cik naski strādāja viņi trīs.., laiks tomēr kustējās ātrāk uz priekšu nekā viņu rokas.
Avoti: 4. sējums