Paplašinātā meklēšana
Meklējam kustēties.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (148):
- aizkustēt Aizkustēties (1).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- laidelēties Ātri kustēties. Arī plīvot.
- rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- aizkustēties Īsu brīdi kustēties. Iekustēties.
- novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
- izkustēt Izkustēties (2).
- Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
- Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
- Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
- locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- dzīt Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
- dzīt Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
- gorīties Ļodzīgi kustēties. Arī staipīties.
- ļekatot Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekāties.
- ļekāties Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekatot (2).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- saknosīties Nemierīgi sakustēties. Kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu). Būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
- nokustēt Nokustēties (1).
- pakustēt Pakustēties (1).
- pakustēt Pakustēties (2).
- pakustēt Pakustēties (3).
- pakustēt Pakustēties (4).
- pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- pakustēties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustēties.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties. Apstāties (1).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
- virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- Uz riņķi Riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.).
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties). Ātri (1).
- vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
- sisties Strauji kustēties šurpu turpu.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pamētāties (2).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
- salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, Šūpoties (par ķermeņa daļām).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
- skriet Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
- skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
- dejot Veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem).
- Celties un krist (retāk kristies) Viļņoties augšup un lejup. Ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
- Celties un kristies (biežāk krist) Viļņoties augšup un lejup. Ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
- lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā.
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
- kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
kustēties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV