salēkties
salēkties -lecos, -lēcies, -lēcas, pag. -lecos; reti
1.Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
Piemēri..pēkšņi Roškins iekliedzas: «Velc ārā, norausies!» Visi salecamies kā dzelti.
- ..pēkšņi Roškins iekliedzas: «Velc ārā, norausies!» Visi salecamies kā dzelti.
- Pie durvīm pieklauvēja - un viņa patiesi salēcās..
- ..pats īsti neapjēgdams, ko dara, strauji nošvīkstināja pātagu. Zirgi salēcās, rāvās uz priekšu..
- pārn. No jauna salēcās bailēs bērna sirds. Briesmas garām nepaies.
1.1.Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
PiemēriSkaidrīte sajūsmā pat uzsita ar mazo dūrīti pa galdu, ka krūze un elektriskā kafijkanna salēcās.
- Skaidrīte sajūsmā pat uzsita ar mazo dūrīti pa galdu, ka krūze un elektriskā kafijkanna salēcās.
- ..viņš nikni nospieda gāzes pedāli. Spidometra bulta salēcās un sāka virzīties uz priekšu.
- Egle uztraukumā piemina gāzes pedāli... Mašīna salēcās, bet tūliņ bija jāpiebremzē, jo pretī brauca motocikls.
2.sar. Sastrīdēties.
Piemēri«Kā tad mēs ēdīsim kopā, kad tu - savu un es - atkal savu?» - «Mierīgi.» - «Tā kā salēkušās, jā? Tā kā sagājušas matos un ragos, jā?»
- «Kā tad mēs ēdīsim kopā, kad tu - savu un es - atkal savu?» - «Mierīgi.» - «Tā kā salēkušās, jā? Tā kā sagājušas matos un ragos, jā?»
- Pagājušo reizi mēs ar krustmāti salecamies. Viņa laikam atbraukusi salabt.
Avoti: 7-1. sējums