salepoties
salepoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Kļūt, parasti pēkšņi, lepnam.
Piemēri«Man kā ir, tā ir, bet šai nav un nav! Plika kā baznīcas žurka!» Un viņa satraukušies un salepojusies izslējās vēl staltāk..
- «Man kā ir, tā ir, bet šai nav un nav! Plika kā baznīcas žurka!» Un viņa satraukušies un salepojusies izslējās vēl staltāk..
- Alberts stāv bezspēcīgs ar norautu saites galu rokās - nav, nav neviena, kuru viņš varētu noturēt! Velti salepojas Olgai ar savu - tagad, tagad nu gan!
Avoti: 7-1. sējums