salēkt
salēkt parasti dsk., -lecam, -lecat, -lec, pag. -lēcām; intrans.
1.Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriPuikas salēca zirgiem mugura un, krēpes ieķērusies, aizaulekšoja.
1.1.reti Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
PiemēriDivām aitām jau salēkuši jēri, skaisti, balti..
Avoti: 7-1. sējums