vīkstīties
vīkstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
2.Lēni, arī neveikli kustēties.
PiemēriMan likās, ka tādi aizdomīgi stāvi vīkstījās pa viņu ielas pusi.
2.1.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
PiemēriZutis vīkstās pa roku.
Avoti: 8. sējums