Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīkstīties
vīkstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
1.Vīstīties1.
PiemēriVīkstīties siltā lakatā.
2.Lēni, arī neveikli kustēties.
PiemēriMan likās, ka tādi aizdomīgi stāvi vīkstījās pa viņu ielas pusi.
2.1.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
PiemēriZutis vīkstās pa roku.
3.Vīstīties2.
Piemēri..neciešu lēnus cilvēkus bez asuma, kas tīstās un vīkstās.
Avoti: 8. sējums