ņirbēt
ņirbēt parasti 3. pers., ņirb, pag. ņirbēja
ņirbt parasti 3. pers., ņirb, pag. ņirba; intrans.
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
Piemēri..fontāns met savu sīko lietiņu gaisā. Kā caur smalku sietiņu lāses birst baseinā. Viss līmenis ņirb mazos burbulīšos.. Nav izšķirams, kur saule mirgo ūdenī un kur zibinās jautri uztrauktās zivtiņas.
- ..fontāns met savu sīko lietiņu gaisā. Kā caur smalku sietiņu lāses birst baseinā. Viss līmenis ņirb mazos burbulīšos.. Nav izšķirams, kur saule mirgo ūdenī un kur zibinās jautri uztrauktās zivtiņas.
- Ezers ņirbēja tūkstoš dzirkstīs..
- ..Aicināt aicina pelēkais ceļš, Aizsteigdams tālē kā ņirboša šautra.
1.1.Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
PiemēriAusa.. rīts. Parādījās saule. Viņas stari ņirbēja mežā..
- Ausa.. rīts. Parādījās saule. Viņas stari ņirbēja mežā..
- Reti saules stari izlauzās cauri zaru mudžeklim līdz mīkstajai sūnai un tur ņirbēja kā zeltītas lāmiņas.
- Ņirb mēness spokainā vizma Pa viļņu mugurām platām..
1.2.Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
PiemēriDivas [solu] rindas tālāk ņirbēja izrakstīta seģene.
- Divas [solu] rindas tālāk ņirbēja izrakstīta seģene.
- Pāri pakalniem ņirbēja pirmais zaļums..
1.3.Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
PiemēriTālu vīnogu laukā ņirbēja ogu lasītāju raibie stāvi..
- Tālu vīnogu laukā ņirbēja ogu lasītāju raibie stāvi..
- Gar visu stigas malu zaļā pļavā Ņirb raibi sarkanzelta tauriņi, Man apkārt lidojot un ceļu rādot.
- pārn. Arī doties mājup nebija nozīmes - smadzeņu šūnās pārāk spilgti ņirbēja burti, balsieni, vārdi, kas veidoja anonīmās vēstules saturu.
2.Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
PiemēriAnitas sīkie pirksti sāk ņirbēt ap neļķēm. Vienā mirklī viņa tās jau sadalījusi četras līdzīgās daļās...
- Anitas sīkie pirksti sāk ņirbēt ap neļķēm. Vienā mirklī viņa tās jau sadalījusi četras līdzīgās daļās...
- ..ņirbēja grābekļi un slotas - tur meitenes grāba nost vairākus gadus krājušos mēslus un slaucīja.
- Adatas [adot] ņirb Katjas pirkstos, mazās, apaļās brillītes slīd uz degungalu..
2.1.Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
PiemēriLogs bij gandrīz viņa augumā, aiz tā ņirbēja automobiļi..
- Logs bij gandrīz viņa augumā, aiz tā ņirbēja automobiļi..
- Meitene.. sapņaini raudzījās pa logu, aiz kura ņirbēja ceļmalas koki, mājas, telefona stabi.
2.2.Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
PiemēriNelaime, lūk, tā, ka dažiem jauniešiem šī ņirbošā, viltīgā pilsēta uzspodrina gan ārieni, bet saēd.. garu..
- Nelaime, lūk, tā, ka dažiem jauniešiem šī ņirbošā, viltīgā pilsēta uzspodrina gan ārieni, bet saēd.. garu..
- Mūsu bagātīgi ar zaļumiem un ziediem pušķotā zāle ņirb, šalc un šūpojas [skolas izlaiduma vakarā].
- Viss ceļš līdz pašai Aizputei Ņirb, ņudz un dziesmu sāk, un klaigā..
2.3.Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
PiemēriSkudru pūznis čum un ņirb.
- Skudru pūznis čum un ņirb.
- pārn. ..nav labi, ja lirikā sāk ņirbēt «es», «man», «mans», bet tas ir dzejnieka takta un smalkjūtības jautājums.
2.4.Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
Piemēri..pāri laukiem ņirbēja un drebēja sasilušais gaiss saules slīpajos staros sīksīkiem vilnīšiem.
- ..pāri laukiem ņirbēja un drebēja sasilušais gaiss saules slīpajos staros sīksīkiem vilnīšiem.
- Šorīt neprātīgi, kā iemīlējušies, aizrautīgi dzied cīruļi. Gaiss.. ņirb un trizuļo vien viņu treļļos.
- Ārā ņirb vasaras pusdienlaika tveice.
3.Kņudēt, arī trīsēt.
PiemēriEdvarts: Ai, kā es te saimniekotu! Pirksti jau ņirb, to iedomājot.
- Edvarts: Ai, kā es te saimniekotu! Pirksti jau ņirb, to iedomājot.
- Pēkšņi Janīna sajuta, ka matu saknītes pakausī sāk vēsi ņirbēt un pāri mugurai pārskrien šermuļi.
- pārn. Masas sajūsma ņirb viņa nervos un spulgo viņa skatienos.
Stabili vārdu savienojumiAcīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt. Ņirbēt acu priekšā. Ņirbēt gar acīm.
- Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt idioma — Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
- Ņirbēt acu priekšā — Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- Ņirbēt gar acīm — Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
Avoti: 6-1. sējums