kūņoties
kūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.sar. Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
PiemēriNo tuvās kapsētas pa lielceļu kūņojas baltās biksītēs, kūjiņu rokā Bitenu Andžiņš.
1.1.Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
PiemēriKlusām pavēris āra durvis, Oskars ieskatījās tumšajā pagalmā. Divi melni stāvi kūņojās tumsā, piegāja pie klēts un grabinājās gar atslēgu.
2.sar. Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
PiemēriPatiešām - maisā kūņojas kāda radība. Un ņaud! Kas cits var ņaudēt, ja ne kaķis?
Stabili vārdu savienojumiKūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos).
3.parasti savienojumā ar «laukā», «ārā» Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
PiemēriTauriņš kūņojas laukā.
3.1.pārn. Attīstīties, pārvērsties.
Piemēri..[lugā] no aprobežotā, nomāktā radījuma pamazām kūņojas laukā cilvēks, kas sāk sevi par to apzināties.
3.2.sar. Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
PiemēriKūņoties ārā no segām.
4.sar. Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
PiemēriViņš, kaļķīti sūkdams, kūņojas jau ilgi ap savu malkas grēdu.
Avoti: 4. sējums