Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kunkuļot
kunkuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
PiemēriKāda var būt patika vilkties piektajā stāvā, ja [nespēkā] tikko vēl kunkuļojam pa ielu?
Avoti: 4. sējums