kunkulis
kunkulis -ļa, v.
1.Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
PiemēriĶīselim jābūt vienmērīgi sabiezinātam, bez cietes kunkuļiem.
- Ķīselim jābūt vienmērīgi sabiezinātam, bez cietes kunkuļiem.
- Putraimus noskalo, liek vārīties verdošā ūdenī. Kad putraimi tuvu gatavībai, putrā ieliek dažas karotes rūgušpiena, lai veidotos kunkuļi.
- Viņa ielej manā bļodiņā vairāk biezpiena kunkuļu no putras ķoča..
- sal. Kungs kļūst mīksts kā skābputras kunkulis.
- pārn. Tad uguns nāks.. Un vienā lielā kunkulī jūs saraus.
1.1.Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
PiemēriSadrupināt māla kunkuli.
- Sadrupināt māla kunkuli.
- ..kāds pavecs mednieks, izvilcis no jostas patronu, piebāž to smalko skrošu cienītājam pie deguna. «Paskaties! ..Tas tikai ir šāvieniņš. Ja kaut viens šitāds svina kunkulis ķers, ne soli nekustēs.»
- Edžiņš skaidri redzēja, ka no lidmašīnām atdalās nelieli, melni kunkuļi, ātri krīt zemē - uz ceļa, uz telefona stieplēm, uz ēkām lielceļa malā.
- pārn. ..rūkdams puiku kunkulis ievēlās gaitenī..
1.2.Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
PiemēriMeitas centās sapļauto sienu sačubināt vienmērīgi, lai kunkuļi nespiestu sānus.
- Meitas centās sapļauto sienu sačubināt vienmērīgi, lai kunkuļi nespiestu sānus.
- Putns ieskrējis dzijā un kunkuļu kunkuļiem to sarežģījis.
1.3.pārn. Mazs bērns.
PiemēriCik tad sen, kad tas [dēls] vēl gulēja šūpulī, nevarīgs kunkulis ar divām acīm, tikai cilvēka līdzība.
- Cik tad sen, kad tas [dēls] vēl gulēja šūpulī, nevarīgs kunkulis ar divām acīm, tikai cilvēka līdzība.
- Kopš es atgriezos Tipaiņos un paņēmu rokās Ilzes meitu - tādu mazu, noraudājušos kunkuli, - kopš tā brīža vairs laiku neesmu gandrīz skaitījusi.
- Mīkstais siltais kunkulis pārzveļas Krusta neveiklajos apkampienos. Un apklust. Izbrīnīts lūr svešā onkuļa ausī.
Avoti: 4. sējums