kunkulis
kunkulis -ļa, v.
1.Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
PiemēriĶīselim jābūt vienmērīgi sabiezinātam, bez cietes kunkuļiem.
1.1.Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
PiemēriSadrupināt māla kunkuli.
1.2.Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
PiemēriMeitas centās sapļauto sienu sačubināt vienmērīgi, lai kunkuļi nespiestu sānus.
1.3.pārn. Mazs bērns.
PiemēriCik tad sen, kad tas [dēls] vēl gulēja šūpulī, nevarīgs kunkulis ar divām acīm, tikai cilvēka līdzība.
Avoti: 4. sējums