kunkstēt
kunkstēt kunkstu, kunksti, kunkst, pag. kunkstēju
1.intrans. Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
PiemēriKunkstēt caur zobiem.
2.trans. Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
Piemēri«Vai deg... vēl?» Līze klusu kunkstēja.
Avoti: 4. sējums