Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kunkuļains
kunkuļains -ais; s. -a, -ā
kunkuļaini apst.
1.Tāds, kurā ir kunkuļi (parasti par ēdienu).
PiemēriKunkuļaina mērce.
  • Kunkuļaina mērce.
  • Kunkuļaini milti.
  • ..saimniece jau sataisījusi gardu kunkuļainu putru un sauc pie galda.
  • Mīkla labi jāsakuļ, tā nedrīkst būt kunkuļaina.
  • Krējumu nedrīkst sasaldēt, jo tad tas kļūst negaršīgs, kunkuļains..
  • pārn. ..Kaspars pameta skatienu pāri laivas malai, bet tur šūpojās vienīgi migla - bieza un kunkuļaina kā dūmi.
1.1.Tāds, kurā ir nelieli apaļi vai ieapaļi veidojumi.
PiemēriPirmo reizi savā mūžā Vītols slikti gulēja. Slimnīcas kunkuļainais matracis nežēlīgi spieda..
  • Pirmo reizi savā mūžā Vītols slikti gulēja. Slimnīcas kunkuļainais matracis nežēlīgi spieda..
  • ..[kastu pieņēmēja] pakrata to [pirkstu] vispirms pret puiša kunkuļaino viduci un pēc tam izteiksmīgi pavērš pret salauzto kasti, kurā Pauls Andersons beidzis ielasīt zemē palikušos apelsīnus.
Avoti: 4. sējums