kūņāties
kūņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Kūņoties1.
Piemēri..[tētis] aizbrien pa rasu uz meža pusi. Mikiņš sakož zobus un klusēdams kūņājas līdzi.
2.Kūņoties2.
PiemēriKas pieradis vairāk pie gaišuma, to latgaliešu istabā apstāj nereti melna grūtsirdība, it kā te vēl kūņātos pa kaktiem zemes ilgās, smagās verdzības spoks.
Avoti: 4. sējums