kūņoties

kūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.

1.sar. Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.

PiemēriNo tuvās kapsētas pa lielceļu kūņojas baltās biksītēs, kūjiņu rokā Bitenu Andžiņš.

No tuvās kapsētas pa lielceļu kūņojas baltās biksītēs, kūjiņu rokā Bitenu Andžiņš.
Gājēja brida pa dziļo sniegu, cīnīdamās ar pretvēju, un izskatījās, ka tur kūņotos kāds putns ar salauztu spārnu..
..viņš aizsoļo pa ielu uz stacijas pusi. Nopakaļus kūņojas Bobis tenteru tenteriem. Vēl glups, neprot staigāt, kā sunim pienākas, mācās.

1.1.Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.

PiemēriKlusām pavēris āra durvis, Oskars ieskatījās tumšajā pagalmā. Divi melni stāvi kūņojās tumsā, piegāja pie klēts un grabinājās gar atslēgu.

Klusām pavēris āra durvis, Oskars ieskatījās tumšajā pagalmā. Divi melni stāvi kūņojās tumsā, piegāja pie klēts un grabinājās gar atslēgu.
Jā, blāvajā mēness gaismā no durvīm uz manu pusi kūņojās kaut kas garš un balts. Tas bija cilvēks garā kreklā, ar kailiem stilbiem.
Kādu vakaru, pārnākusi no darba, Maija pa logu pamanīja krēslā kūņojamies trīs cilvēkus..

2.sar. Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.

PiemēriPatiešām - maisā kūņojas kāda radība. Un ņaud! Kas cits var ņaudēt, ja ne kaķis?

Patiešām - maisā kūņojas kāda radība. Un ņaud! Kas cits var ņaudēt, ja ne kaķis?
Gredzenā saliekusies, [meitene] kūņojas siena gāzmā, gluži kā ziemu sniega kupenā..
Mašīna [apgāzusies] nu atgādina augšpēdus apgāztu milzu bruņurupuci, kas neveikli kūņojas kājām.
pārn. Pieturas vietā kūņojās autobuss.
..pastāv tāda ārkārtīgi nopietna audzināšanas kļūda - izlemt bērna turpmākās dzīves ceļu, viņam vēl autiņos kūņojoties.
..jaunā vieglatlētu paaudze pārāk ilgi kūņojas bērnu autiņos.

Stabili vārdu savienojumiKūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos).

Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) hum. — 1. Būt zīdaiņa vecumā.2. Būt attīstības sākumstadijā.

3.parasti savienojumā ar «laukā», «ārā» Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.

PiemēriTauriņš kūņojas laukā.

3.1.pārn. Attīstīties, pārvērsties.

Piemēri..[lugā] no aprobežotā, nomāktā radījuma pamazām kūņojas laukā cilvēks, kas sāk sevi par to apzināties.

..[lugā] no aprobežotā, nomāktā radījuma pamazām kūņojas laukā cilvēks, kas sāk sevi par to apzināties.

3.2.sar. Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).

PiemēriKūņoties ārā no segām.

4.sar. Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.

PiemēriViņš, kaļķīti sūkdams, kūņojas jau ilgi ap savu malkas grēdu.

Avoti: 4. sējums