zibināties
zibināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgstoši, intensīvi zibināt1.
PiemēriSpuldzītes zibinās stīvi, it kā ar mirkšķienu varētu dabūt šurp gaismu no debesīm.
1.1.Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriViņa.. ļāva lampām zibināties auskaru briljantos.
1.2.pārn. Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli — par acīm, skatienu.
PiemēriAcis dzēlīgi zibinājās aiz brillēm..
2.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
PiemēriZemu pāri pagalmam šaudījās bezdelīgas, kliegdamas lielā satraukumā, zibinādamas iekšā un ārā pa kūts puspievērtajām durvīm.
Avoti: 8. sējums