zibināt
zibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriPie ieejas, smēķu sarkanās oglītes zibinādami, drūzmējās jaunie zvejniekpuiši.
1.1.intrans. Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
PiemēriNakts. Jautri zibina vēja šūpotās spuldzes.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriSekretāre sēž savā parastajā vietā,.. eleganto importa aceņu stiklus zibinādama.
Stabili vārdu savienojumiZibināt zobus.
1.3.intrans.; pārn. Zibēt (par acīm).
PiemēriPaskaties meitenei acīs, Kas liesmaini zibina..
1.4.pārn. Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
PiemēriViņa bargi zibina brūnās acis..
2.parasti 3. pers.; intrans. Zibeņot (par zibeni).
PiemēriGanu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
3.trans. Ļoti strauji, ātri kustināt.
PiemēriViņas rokas visbiežāk šķirstīja grāmatu lappuses vai zibināja adāmadatas.
3.1.intrans. Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
Piemēri..slidskrējēji zibināja pa līgano ledu kā ūdensblusas pa vasaras līmeni..
Avoti: 8. sējums