zibēt
zibēt parasti 3. pers., zib, pag. zibēja; intrans.
1.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
PiemēriCaur mākoņiem sarkani stari jau zibēja..
1.1.Zibeņot (par zibeni).
Piemēri..grauj tāli pērkoniº, un zibens zib..
1.2.Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriJūra zib saulē.
1.3.pārn. Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli — par acīm, skatienu.
Piemēri..zvejnieku bālie ģīmji atdzīvojās, viņu acis zibēja. Pat Gurlumam raisījās mēle uz pāra prieka vārdiem.
1.4.pārn. Spilgti izpausties (acīs, skatienā) — par jūtām, emocionālu stāvokli.
PiemēriMan acīs zib spēks, Manas rokas alkst..
2.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
PiemēriAiri zib rakstā.
Stabili vārdu savienojumiPapēži zib.
2.1.Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
PiemēriGar zilā autobusa logiem arvien ātrāk un ātrāk zibēja melnas egles..
Avoti: 8. sējums