zibēt | LLVV

zibēt

zibēt parasti 3. pers., zib, pag. zibēja; intrans.

1.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).

PiemēriCaur mākoņiem sarkani stari jau zibēja..

1.1.Zibeņot (par zibeni).

Piemēri..grauj tāli pērkoniº, un zibens zib..

1.2.Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.

PiemēriJūra zib saulē.

Jūra zib saulē.
Saulē ziboši zobeni.
Ziboši sniegi.
Kravatē zib briljantu zvaigznīte.
..līdaka met kūleņus pa ziedošo pļavu, saulē zibēdama kā izkapts.
Pār plecu tam sidraba cirvis zib..
Un, kad Rūsiņš izgāja karot, viņa pulkos arvienu zibēja un zvīļoja senie tautas karogi,.. un tikai ar šiem karogiem viņš guva uzvaras.
pārn. Atmiņā vēl zib un laistās Dzīves ilūzijas skaistas..

1.3.pārn. Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli – par acīm, skatienu.

Piemēri..zvejnieku bālie ģīmji atdzīvojās, viņu acis zibēja. Pat Gurlumam raisījās mēle uz pāra prieka vārdiem.

..zvejnieku bālie ģīmji atdzīvojās, viņu acis zibēja. Pat Gurlumam raisījās mēle uz pāra prieka vārdiem.
Krusttēva garo balto ūsu gali priecīgi nopurinājās, bet zaļgani zilās acis šķelmīgi zibēja.
Viņa jauneklīgais skatiens zibēja smējīgs, bet labdabīgs un sirsnīgs.

1.4.pārn. Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocionālu stāvokli.

PiemēriMan acīs zib spēks, Manas rokas alkst..

2.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.

PiemēriAiri zib rakstā.

Airi zib rakstā.
Bez mitas zib šuvējas rokas.
Upē zibēja zivis.
Es ielecu laivā, kā bultas man garām zib kaijas žiglās..
Viņas rokās, žigli zibot adatām, no pūkainas mohēras dzijas valdziņu pa valdziņam tapa Anniņai jaka.
pārn. Zib mūža rats - zelta rats dienu skrēja.
pārn. Vai tad viegli Manas dienas zibējušas?
«Es zinu [kur ir spainis]!» viņa iesaucās un, papēžiem zibot, aizmetās uz kūti..

Stabili vārdu savienojumiPapēži zib.

2.1.Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).

PiemēriGar zilā autobusa logiem arvien ātrāk un ātrāk zibēja melnas egles..

Gar zilā autobusa logiem arvien ātrāk un ātrāk zibēja melnas egles..
Mazajam Egles puikam.. atlika tikai gaidīt, pret kuru koku atsitīsies ragaviņu gals, un cerēt, ka varbūt izdosies izlocīties starp garām zibošajiem koku stumbriem.
..Aiz mašīnas loga zib kaut kas zils, Vai tiešām tie būtu - virši?

Avoti: 8. sējums