zibsnīgs
zibsnīgs -ais; s. -a, -ā
zibsnīgi apst.
1.Tāds, kas zibsnī (2).
PiemēriZibsnīgas liesmas.
- Zibsnīgas liesmas.
- Zibsnīgas logu rūtis.
- Žilbinoša, zibsnīga saule, tikai pagarās ēnas rādīja, ka ir vakars.
- ..zibsnīgie briļļu stikli aizsedza tuvredzīgās acis.
- Mugurā Noasam bija zils angļu smalkvilnas mundieris ar saulē zibsnīgi mirgojošām zelta pogām.
1.1.pārn. Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli – par acīm, skatienu.
PiemēriPelēkās acis zibsnīgas, vaigs pabāls..
- Pelēkās acis zibsnīgas, vaigs pabāls..
- Zem baltu uzacu lokiem raudzījās zibsnīgas acis. Tās bija salti dzedras..
2.Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
PiemēriEs gribēju, lai pār mani klusētu arī pūču ēnas, taču pārāk zibsnīgas tās.
- Es gribēju, lai pār mani klusētu arī pūču ēnas, taču pārāk zibsnīgas tās.
- Jancis, labu brīdi vērojis adatas zibsnīgo šaudīšanos gaismā,.. nenociešas un noprasa: «Mamm, ko tu šūn [šuj]?»
- ..arī tur alnēni zibsnīgi skrien, apskrienot dūkņas un salnu.
2.1.pārn. Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
PiemēriAktieris.. uz skatuves parādās dažreiz pāris epizodēs, aiztrauc īsie, zibsnīgie mirkļi, un tanīs skatītāju atmiņā jāatstāj priekšstats par kādu pavisam noteiktu cilvēku.
- Aktieris.. uz skatuves parādās dažreiz pāris epizodēs, aiztrauc īsie, zibsnīgie mirkļi, un tanīs skatītāju atmiņā jāatstāj priekšstats par kādu pavisam noteiktu cilvēku.
Avoti: 8. sējums