zibsnīgs
zibsnīgs -ais; s. -a, -ā
zibsnīgi apst.
1.Tāds, kas zibsnī (2).
PiemēriZibsnīgas liesmas.
1.1.pārn. Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli — par acīm, skatienu.
PiemēriPelēkās acis zibsnīgas, vaigs pabāls..
2.Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
PiemēriEs gribēju, lai pār mani klusētu arī pūču ēnas, taču pārāk zibsnīgas tās.
2.1.pārn. Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
PiemēriAktieris.. uz skatuves parādās dažreiz pāris epizodēs, aiztrauc īsie, zibsnīgie mirkļi, un tanīs skatītāju atmiņā jāatstāj priekšstats par kādu pavisam noteiktu cilvēku.
Avoti: 8. sējums