zibināt
zibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriPie ieejas, smēķu sarkanās oglītes zibinādami, drūzmējās jaunie zvejniekpuiši.
- Pie ieejas, smēķu sarkanās oglītes zibinādami, drūzmējās jaunie zvejniekpuiši.
- Bākas uzraugs pamāja tālumā, kur zibināja savu gaismu piekrastes bāka.
- ..dažas novēlojušās mašīnas, uguņus zibinādamas, aizdrāzās garām.
1.1.intrans. Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
PiemēriNakts. Jautri zibina vēja šūpotās spuldzes.
- Nakts. Jautri zibina vēja šūpotās spuldzes.
- Pirmajā stāvā, kur virsbūves sametina, zibina metināšanas baltās ugunis..
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriSekretāre sēž savā parastajā vietā,.. eleganto importa aceņu stiklus zibinādama.
- Sekretāre sēž savā parastajā vietā,.. eleganto importa aceņu stiklus zibinādama.
- Jaunā dzīvojamā māja.. laipni zibināja platos logu stiklus.
- Viņa reizēm paskrējās uz priekšu, zibinādama mijkrēslī savus kailos, baltos stilbus..
- Saulē zibinot dzeltenos sānus, Autobuss uzraušas kalnā un pietur.
- «Kas šeit [kūtī] notiek?» - «Revolūcija!» baltos zobus zibinādams, smejas Antons..
Stabili vārdu savienojumiZibināt zobus.
- Zibināt zobus — Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
1.3.intrans.; pārn. Zibēt (par acīm).
PiemēriPaskaties meitenei acīs, Kas liesmaini zibina..
- Paskaties meitenei acīs, Kas liesmaini zibina..
1.4.pārn. Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
PiemēriViņa bargi zibina brūnās acis..
- Viņa bargi zibina brūnās acis..
- ..Rūtiņš.. ziņkāri zibināja acis zem briļļu stikliem.
- ..savu vērtējumu man pačukst blakussēdētāja. Es piekrītoši zibinu acis un māju ar galvu..
2.parasti 3. pers.; intrans. Zibeņot (par zibeni).
PiemēriGanu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
- Ganu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
- ..sāk mākoņi celties un kustēties,.. jau ducina un zibina..
3.trans. Ļoti strauji, ātri kustināt.
PiemēriViņas rokas visbiežāk šķirstīja grāmatu lappuses vai zibināja adāmadatas.
- Viņas rokas visbiežāk šķirstīja grāmatu lappuses vai zibināja adāmadatas.
3.1.intrans. Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
Piemēri..slidskrējēji zibināja pa līgano ledu kā ūdensblusas pa vasaras līmeni..
- ..slidskrējēji zibināja pa līgano ledu kā ūdensblusas pa vasaras līmeni..
- ..ripo viegli līnijrati. Spēcīgs melnis zibina pilnā riksī..
- Ar garu, šauru snuķi Omartija gruntsgabals pieslēdzās straujai satiksmes ielai, pa kuru nemitīgi zibināja garām traucošie automobiļi..
Avoti: 8. sējums