sisties
sisties sitos, sities, sitas, pag. sitos; refl.
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
Piemēri..kāds smags priekšmets sitas pret durvīm.
Stabili vārdu savienojumiZobi sitas.
1.1.Klauvēt, klaudzināt.
PiemēriKāds iekarsis tēviņš jau sitās pie durvīm. Kaļķa smalkumi, gruži un putekļi nobira uz grīdas.
2.sar. Sist vienam otru, citam citu. Kauties (1).
Piemēri..iemeslu izkauties Guntis vairs nedeva, un, kad Filips sāka meklēt to pats, būdams gatavs sisties līdz beidzamajam, viņu piebremzēja Ivars..
2.1.Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
Piemēri«Nu, ka?» refrižeratora šoferis painteresējās, kad abi [avārijā] cietušie jau bija novietoti mašīnā. - «Nekā nevar pateikt.».. - «Blandās apkārt tādi piedzēruši pienapuikas, sitas paši un grūž vēl citus nelaimē,» šoferis īgnajās..
Stabili vārdu savienojumiSisties nost.
2.2.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriGaiļi sitas.
3.sar. Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
PiemēriTe [Turaidā] plūkušies un situšies.. ļaudis no malu malām: lībieši un zemgaļi, igauņi un vācieši, zviedri un poļi..
4.Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
Piemēri..viļņi sitas un sitas pret kuģīti cits par citu niknāks, cits par citu trakāks.
4.1.Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
PiemēriVisa jumtaugša jau pilna [ar sienu], pārvietoties mēs varam tikai rāpus. Galva sitas pie spārēm.
4.2.Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) — piemēram, par augiem, to daļām.
PiemēriIzcirtumā taciņa mazliet apžuvuši.. Gar stilbiem švīkstēdami sitas avenāji, alkšņu atvasītes.
4.3.Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
PiemēriPutns sitas pret būra režģiem.
4.4.Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
PiemēriSisties cauri liesmām.
5.Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
PiemēriBērns sitas ar kājām.
5.1.Strauji kustēties šurpu turpu.
PiemēriGrūti gan viņam bija noturēt laivu.. un vilkt tādu zvēru [zivi], ko viņš pats vērtēja smagāku par desmit mārciņām. Bet, kolīdz velkamais nāca tuvāk pie laivas, tas sitās kā nejauks un - paspruka.
6.Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
PiemēriMāte saķēra zēnu un turēja aiz piedurknes, bet viņš sitās sāņus, izrāvās un aizskrēja.
6.1.Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
PiemēriSuta un garaiņi sitās uz augšu un vēlās gar nokvēpušo velvi uz durvju pusi.
7.parasti 3. pers. Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
PiemēriGaisma.. tik asi sitās acīs, ka tās bija jāpiemiedz.
Stabili vārdu savienojumi
7.1.Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu). Pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) — par asinīm.
Piemēri..[Lienai] sārtums sitās vaigos par šiem pretīgajiem, laikam pirmo reizi mūža runātiem meliem.
8.parasti 3. pers. Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi). Spēcīgi, strauji pulsēt.
PiemēriAndrim šķita, ka sirds izlēks no krūtīm. Tā sitās tik stipri, ka deniņos sāka dūkt.
9.parasti 3. pers.; reti Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
PiemēriTā [tiekot labotas] ēkas katru gadu atjaunojās līdzīgi kokam, kam nokaltušo zaru vietā sitas jaunas atvases.
10.parasti 3. pers.; savienojumā ar «klāt»; sar. Izraisīties (par slimībām).
PiemēriPiedzimis bija arī pastarītis Eduards, kam cita pēc citas sitās klāt visas iespējamās bērnu slimības.
10.1.Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
Piemēri«Kā mātei? Vai vesela?» - «Tāpat vien guļ. Kājā tie augoņi aizdzija. Nu sitas atkal sānos.»
11.sar. Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
Piemēri..kad tēvs bija dzīvs, tad viņiem klājās ļoti labi, visi allaž bija paēduši. No tā laika, kur tēvs vairs nepārbrauca [no jūras], vajadzēja sisties gan šā, gan tā.
11.1.Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
PiemēriJa.. meita sistos ar trūkumu un nāktu pie mātes gausties par savu grūto dzīvi, tad viņa justos gandarīta..
Stabili vārdu savienojumiElpa sitas ciet. Mēle sitas.
Avoti: 7-1. sējums