Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sitaļāt
-āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; reti
1.Vairākkārt viegli sist.
PiemēriAr ceriņu zaru sitaļādama Antonam pa roku.
1.1.trans.
PiemēriMežā govis gar kokiem astes sitaļā.
Avoti: