Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sisties
sisties sitos, sities, sitas, pag. sitos; refl.
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
Piemēri..kāds smags priekšmets sitas pret durvīm.
  • ..kāds smags priekšmets sitas pret durvīm.
  • ..vagona riteņi klabēdami sitās sliežu galu savienojumos..
  • Suns labsirdīgi uzlūkoja puisēnu un, tāpat gulēdams, kulstīja asti. Puk, puk, puk... aste sitās pret grīdu.
  • Mēs drebam salā, un zobi par varēm sitas klaboņā.
Stabili vārdu savienojumiZobi sitas.
  • Zobi sitas — Saka, ja cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
1.1.Klauvēt, klaudzināt.
PiemēriKāds iekarsis tēviņš jau sitās pie durvīm. Kaļķa smalkumi, gruži un putekļi nobira uz grīdas.
  • Kāds iekarsis tēviņš jau sitās pie durvīm. Kaļķa smalkumi, gruži un putekļi nobira uz grīdas.
2.sar. Sist vienam otru, citam citu. Kauties (1).
Piemēri..iemeslu izkauties Guntis vairs nedeva, un, kad Filips sāka meklēt to pats, būdams gatavs sisties līdz beidzamajam, viņu piebremzēja Ivars..
  • ..iemeslu izkauties Guntis vairs nedeva, un, kad Filips sāka meklēt to pats, būdams gatavs sisties līdz beidzamajam, viņu piebremzēja Ivars..
  • ..Grīzinkalnā sanākusi briesmīga kaušanās, brālis sities kā velns, vēlāk atbraukusi milicija un ātrā palīdzība, visi aizvesti.
2.1.Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
Piemēri«Nu, ka?» refrižeratora šoferis painteresējās, kad abi [avārijā] cietušie jau bija novietoti mašīnā. - «Nekā nevar pateikt.».. - «Blandās apkārt tādi piedzēruši pienapuikas, sitas paši un grūž vēl citus nelaimē,» šoferis īgnajās..
  • «Nu, ka?» refrižeratora šoferis painteresējās, kad abi [avārijā] cietušie jau bija novietoti mašīnā. - «Nekā nevar pateikt.».. - «Blandās apkārt tādi piedzēruši pienapuikas, sitas paši un grūž vēl citus nelaimē,» šoferis īgnajās..
Stabili vārdu savienojumiSisties nost.
2.2.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriGaiļi sitas.
  • Gaiļi sitas.
3.sar. Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
PiemēriTe [Turaidā] plūkušies un situšies.. ļaudis no malu malām: lībieši un zemgaļi, igauņi un vācieši, zviedri un poļi..
  • Te [Turaidā] plūkušies un situšies.. ļaudis no malu malām: lībieši un zemgaļi, igauņi un vācieši, zviedri un poļi..
  • Domā uz dzīvi Un ne uz nāvi, Un sities par brīvi, Kamēr vēl stāvi.
4.Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
Piemēri..viļņi sitas un sitas pret kuģīti cits par citu niknāks, cits par citu trakāks.
  • ..viļņi sitas un sitas pret kuģīti cits par citu niknāks, cits par citu trakāks.
  • Vēja brāzmas spēcīgi sitās pret vagona sienām un logu..
  • ..sāka krist retas lāses... Lietus sitās mašīnā, apslacīja braucēja vaigu, sēdekļus.
4.1.Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
PiemēriVisa jumtaugša jau pilna [ar sienu], pārvietoties mēs varam tikai rāpus. Galva sitas pie spārēm.
  • Visa jumtaugša jau pilna [ar sienu], pārvietoties mēs varam tikai rāpus. Galva sitas pie spārēm.
  • ..Pūķis.. izvadāja zēnu pa pulka mazu istabu.. Citā vietā saimniekam galva gandrīz sitās pie griestiem.
  • Peldēšana [kalnu upē] nebija ērta, jo tik rokas, kā kājas bieži sitās pret akmeņiem.
4.2.Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) – piemēram, par augiem, to daļām.
PiemēriIzcirtumā taciņa mazliet apžuvuši.. Gar stilbiem švīkstēdami sitas avenāji, alkšņu atvasītes.
  • Izcirtumā taciņa mazliet apžuvuši.. Gar stilbiem švīkstēdami sitas avenāji, alkšņu atvasītes.
  • Ceļā reizēm pagadījās tik biezas egļu un priežu jaunaudzes, ka nekādi cauri tikt. Lokani zari sitās sejā, un skuju adatas sāpīgi dzēla vaigos.
4.3.Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
PiemēriPutns sitas pret būra režģiem.
  • Putns sitas pret būra režģiem.
  • Klusums. Vienīgi dažas mušas apnicīgi sitas logu stiklos.
  • Pret rūtīm sitās izkūņojušies tauriņi, arī uz grīdas un palodzes tie mētājās nobeigušies..
4.4.Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
PiemēriSisties cauri liesmām.
  • Sisties cauri liesmām.
  • Putekļi gāžas virsū kā karsti viļņi, šņirkst starp zobiem,.. Vitolds spītīgi, nikni sitas tiem cauri.
5.Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
PiemēriBērns sitas ar kājām.
  • Bērns sitas ar kājām.
  • Citi puikas sitas rokām [pie degoša krūma], pūš un dzēš, bet neatkāpjas.
5.1.Strauji kustēties šurpu turpu.
PiemēriGrūti gan viņam bija noturēt laivu.. un vilkt tādu zvēru [zivi], ko viņš pats vērtēja smagāku par desmit mārciņām. Bet, kolīdz velkamais nāca tuvāk pie laivas, tas sitās kā nejauks un - paspruka.
  • Grūti gan viņam bija noturēt laivu.. un vilkt tādu zvēru [zivi], ko viņš pats vērtēja smagāku par desmit mārciņām. Bet, kolīdz velkamais nāca tuvāk pie laivas, tas sitās kā nejauks un - paspruka.
  • Aitas [kūtij degot], ciešā blāķī saspiedušās, sitas uz vienu, uz otru pusi..
6.Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
PiemēriMāte saķēra zēnu un turēja aiz piedurknes, bet viņš sitās sāņus, izrāvās un aizskrēja.
  • Māte saķēra zēnu un turēja aiz piedurknes, bet viņš sitās sāņus, izrāvās un aizskrēja.
  • Arī zirgs pie slitas.. pēkšņi sānis sitas Un aizjoņo pa lauku ceļu straujš.
6.1.Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
PiemēriSuta un garaiņi sitās uz augšu un vēlās gar nokvēpušo velvi uz durvju pusi.
  • Suta un garaiņi sitās uz augšu un vēlās gar nokvēpušo velvi uz durvju pusi.
  • Aiz ganībām klanu pļavā pret debesīm sitās spožs liesmu kūlis - tur dega Pītera pēdējais šķūnis.
  • ..no pelavām un putekļiem vesels mākonis sitas man acīs.
7.parasti 3. pers. Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
PiemēriGaisma.. tik asi sitās acīs, ka tās bija jāpiemiedz.
  • Gaisma.. tik asi sitās acīs, ka tās bija jāpiemiedz.
  • ..viņam sitās ausīs ragu mūzikas skaņas.
  • Smaka stipri sitas nāsīs, vietām rauj elpu ciet.
Stabili vārdu savienojumi
7.1.Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu). Pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
Piemēri..[Lienai] sārtums sitās vaigos par šiem pretīgajiem, laikam pirmo reizi mūža runātiem meliem.
  • ..[Lienai] sārtums sitās vaigos par šiem pretīgajiem, laikam pirmo reizi mūža runātiem meliem.
  • Uldis steigšus nodūra galvu [ieraugot meiteni].. Asinis sitās vaigos. Pārņēma spējš mulsums.
8.parasti 3. pers. Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi). Spēcīgi, strauji pulsēt.
PiemēriAndrim šķita, ka sirds izlēks no krūtīm. Tā sitās tik stipri, ka deniņos sāka dūkt.
  • Andrim šķita, ka sirds izlēks no krūtīm. Tā sitās tik stipri, ka deniņos sāka dūkt.
  • Arnis sameklēja Noras siltos pirkstus. Viņa roku neatrāva, un Arnis.. juta, kā no Noras mierīgās plaukstas viņa pirkstos sitas viegls asiņu pulss.
  • Zanda ir tik tuvu Kasparam, ka viņš var saskatīt viņas kakla bedrīti, kurā pulsēdamas sitas asinis..
9.parasti 3. pers.; reti Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
PiemēriTā [tiekot labotas] ēkas katru gadu atjaunojās līdzīgi kokam, kam nokaltušo zaru vietā sitas jaunas atvases.
  • Tā [tiekot labotas] ēkas katru gadu atjaunojās līdzīgi kokam, kam nokaltušo zaru vietā sitas jaunas atvases.
10.parasti 3. pers.; savienojumā ar «klāt»; sar. Izraisīties (par slimībām).
PiemēriPiedzimis bija arī pastarītis Eduards, kam cita pēc citas sitās klāt visas iespējamās bērnu slimības.
  • Piedzimis bija arī pastarītis Eduards, kam cita pēc citas sitās klāt visas iespējamās bērnu slimības.
10.1.Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
Piemēri«Kā mātei? Vai vesela?» - «Tāpat vien guļ. Kājā tie augoņi aizdzija. Nu sitas atkal sānos.»
  • «Kā mātei? Vai vesela?» - «Tāpat vien guļ. Kājā tie augoņi aizdzija. Nu sitas atkal sānos.»
11.sar. Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
Piemēri..kad tēvs bija dzīvs, tad viņiem klājās ļoti labi, visi allaž bija paēduši. No tā laika, kur tēvs vairs nepārbrauca [no jūras], vajadzēja sisties gan šā, gan tā.
  • ..kad tēvs bija dzīvs, tad viņiem klājās ļoti labi, visi allaž bija paēduši. No tā laika, kur tēvs vairs nepārbrauca [no jūras], vajadzēja sisties gan šā, gan tā.
  • ..no Sakaru dzimtas neviens nekad nebija gājis citarn par kalpu. Situšies šā un tā, bet arvien bijuši paši sev noteicēji.
  • «Uzbūvēja pats sev mājiņu, palīdzēja citiem. Sitās no tumsas līdz tumsai.»
  • Uzplēsa [tēvs] atmatās un ierīkoja jaunus laukus. Sitas abi ar māti. Arī mēs, mazie, nestāvējām dīkā.
11.1.Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
PiemēriJa.. meita sistos ar trūkumu un nāktu pie mātes gausties par savu grūto dzīvi, tad viņa justos gandarīta..
  • Ja.. meita sistos ar trūkumu un nāktu pie mātes gausties par savu grūto dzīvi, tad viņa justos gandarīta..
  • «.. tev nav nekāda prieka rādīt man savus šauros dzīves apstākļus. Studiju gadi, tas bija kas cits, bet ja vēl jāsitas ar nabadzību...»
Stabili vārdu savienojumiElpa sitas ciet. Mēle sitas.
Avoti: 7-1. sējums