pakustēt
pakustēt -kustu, -kusti, -kust, pag. -kustēju; intrans.
1.Pakustēties1.
Piemēri..tai tik bail, tik bail, ka nedrīkst ne pakustēt.
- ..tai tik bail, tik bail, ka nedrīkst ne pakustēt.
- Otrais:.. Es visu laiku viņā noskatījos, Tā sēd kā tēls un pat ir nepakust.
2.Pakustēties2.
PiemēriViņa tagad gan dzird degšanu, zin briesmas, kādās atrodas, bet nevar ne pakustēt, ne pabļaut.
- Viņa tagad gan dzird degšanu, zin briesmas, kādās atrodas, bet nevar ne pakustēt, ne pabļaut.
- Ļaužu sastājies ap baznīcu, ka ne pakustēt..
3.Pakustēties3.
Piemēri«Tādā situācijā, kā bija pērn, ikvienam pilsētniekam, kas tik varēja pakustēt, bija jāiet talkā [laukiem], bija jāpalīdz.»
- «Tādā situācijā, kā bija pērn, ikvienam pilsētniekam, kas tik varēja pakustēt, bija jāiet talkā [laukiem], bija jāpalīdz.»
4.Pakustēties4.
Piemēri..Kā par brīnumu, vēl tomēr es Pakustēt mazliet uz priekšu varu.
- ..Kā par brīnumu, vēl tomēr es Pakustēt mazliet uz priekšu varu.
Avoti: 6-1. sējums