pakustēties
pakustēties -kustos, -kusties, -kustas, pag. -kustējos; refl.
1.Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriGuļošais bērns pakustas.
1.1.Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
PiemēriKad acis aprada ar tumsu, varēja saredzēt apkārtējos priekšmetus soļus desmit visapkārt. Nekas nepakustējās laukā.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustēties.
PiemēriIvars gribēja celties.., bet miegs ielija viņā kā silts piens slauktuvē, viņš bija pilns ar miegu un nevarēja pakustēties.
3.Paiet, pastaigāt. Arī padarboties, pastrādāt.
Piemēri«Mazliet jau jāpakustas arī, citādi var apvelties ar vēderiņu..»
4.Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
PiemēriPajūgs pakustējās uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums