pakustināt
pakustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
PiemēriZirgs pakustina asti.
- Zirgs pakustina asti.
- Māte pačāpstināja zilganās lūpas. Pakustināja zem priekšauta saliktās rokas.
- Kārlēns.. uzmet acis uz savu baso kāju, pakustina to nepacietīgi..
- ..resna sieva.. tik tikko pakustina lūpas, atņemot sveicienu.
Stabili vārdu savienojumiNepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu).
- Nepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu) idioma — sar. Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) idioma — Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Pakustināt smadzenes idioma — sar. Padomāt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
PiemēriPakustināt stabu.
- Pakustināt stabu.
- Pakustināt akmeni.
- Vējš pakustina koka zarus.
- Grozi bija tik pārkrauti, ka, tiklīdz tos pakustinājām, ķekari slīdēja pār rokām uz grīdas..
- ..vienā [pannas] malā ielej tik daudz mīklas, lai, pannu pakustinot, tā pārplūdinātu visu pannas virsmu plānā kārtā.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustināt.
PiemēriArī labā roka ir izmežģīta, jo bez sāpēm to nevar pakustināt.
- Arī labā roka ir izmežģīta, jo bez sāpēm to nevar pakustināt.
- «Te,» viņa sacīja un spaidīja potīti, iespiegdamās pie katra pieskāriena. «Pakustini kājas pēdu. Vai tu to vari?»
- ..briesmās cilvēks bieži vien pēkšņi spēj veikt to, ko agrāk nekad nav pratis -..var pacelt tādu smagumu, ko pakustināt agrāk nav bijis pa spēkam...
3.Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
PiemēriPakustināt skapi uz priekšu.
- Pakustināt skapi uz priekšu.
- ..cirvja kātu, izņemot cirvi no šķēluma, it īpaši skaldot sīkstas pagales, tikai ar grūtībām iespējams pakustināt uz augšu un leju.
Avoti: 6-1. sējums