pakustināt
pakustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
PiemēriZirgs pakustina asti.
Stabili vārdu savienojumiNepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
PiemēriPakustināt stabu.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustināt.
PiemēriArī labā roka ir izmežģīta, jo bez sāpēm to nevar pakustināt.
3.Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
PiemēriPakustināt skapi uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums